Par lappuses saturu

Ievadlappuse // Front page in Latvian

Plaši izplatīta Eiropas rietumos, dienvidos un centrālajā daļā. Uz ziemeļiem sasniedz Dāniju, daži pāri arī Zviedrijas dienvidos. Areāla austrumu robeža iesniedzas Lietuvā, Baltkrievijā un Ukrainā (BirdLife International 2015). Ārpus Eiropas visā Āfrikā, ziemeļu un dienvidu Amerikā un Austrālijā. Mazāks areāls Āzijā, kur sastopama vienīgi Tuvajos Austrumos un kontinenta dienvidu daļā - Indijā, Ķīnas dienvidos, Indoķīnas pussalā un salās starp kontinentu un Austrāliju. Ziemo ligzdošanas areālā, taču mēdz klejot samērā tālu prom no ligzdošanas vietām, par ko liecina arī novērojumi Latvijā. Izdala 28 pasugas, taču to statuss un izplatība daudzos gadījumos neskaidra (Bruce, Christie, Kirwan 2014). Latvijā parasti ieklejo Tyto alba guttata, taču ir ziņas arī par T.a.alba novērošanu.

       

xxxx

xxxx

xxxx

xxxx

Plīvurpūce Tyto alba

Mētriena, Madonas novads, 13-Dec-2003. © Andris Avotiņš.

Kopš pēdējās zināmās ligzdošanas 1940-tajos gados reti, bet regulāri novērota līdz 1950-ajiem gadiem, pēc tam vienu reizi 1962. gadā līdz iestājās vairāk kā 30 gadus ilgs periods, kad plīvurpūce Latvijā vispār netika novērota. Domājams, ka šajā periodā plīvurpūces areāls bija sašaurinājies un attālinājies no Latvijas. Sākot ar 1990-to gadu vidu un jo īpaši XXI gs. pirmajā desmitgadē vērojams novērojumu skaita pieaugums - Latvijā ieklejo plīvurpūces no dienvidrietumiem, ko apliecina trīs Vācijā gredzenotu putnu atradumi (janvāris 1996, oktobris 2008, janvāris 2009). Vismaz pēdējo gadu novērojumos dominē pasugas guttata īpatņi, kas arī ir loģiski, jo šī ir Latvijai vistuvāk sastopamā pasuga. Tomēr 2003.g. novērotais putns drīzāk atgādina pasugu alba (attēlā).

Garums: 29-44 cm (Bruce, Christie, Kirwan 2014), spārnu izpletums: 85-93 cm (Snow, Perrins 1998).

Zināmie novērojumi XX-XXI gadsimtā

Saīsinājumi

Kandava, Tu, 1929, 17-Okt. Virtenbergs.
Zvārde, Sa, 1930, ziema (Граубицс 1983).
Meitene, Jl, 1933, 27-Okt. Vieta pēc LDM informācijas. Citos avotos vieta pretrunīga: "pie Bauskas" (Grosse 1939) un "Lielplatone" (Граубицс 1983).
Skrīveri, Ai, 1935, 15-Feb. Datums pēc G.Graubica (1983), A.Grosses (1939) publikācijā norādīts vienīgi gads.
Olaine, Ri, 1947, 2-Mar (Граубицс 1983).

Vētrasmuiža, Jelgavas rajons

1947, 10-Jūn, 2 ad (T un M) un rijā atrasta ligzda ar 3 pull (nodoti Rīgas Zooloģiskajam dārzam) un 1 vanckaru. U.Roze.
1948, 28-Jūn, gredzenoti 3 pull (bija arī 1 vanckars). U.Roze (gredzenošanas atskaite).
1949, 5-Jūn, gredzenoti 4 pull, kā arī noķerti abi ad (T un M) U.Roze (gredzenošanas atskaite).
1950, 22-Jūn, gredzenoti 3 pull. I.Jepančincevs (gredzenošanas atskaite).
1951, 20-Jūn, gredzenoti 6 pull un 1 ad, kas noķerta uz ligzdas. U.Roze (gredzenošanas atskaite).

Dobele

1947, ligzdošana (Тауриньш, Вилкс 1949; Вилкс 1953).
1948, ligzdošana (Тауриньш, Вилкс 1949; Вилкс 1953).
1949, 24-Jūn, pilsdrupās apgredzenoti 4 pull. I.Jepančincevs (gredzenošanas atskaite).

Bīriņi, Lm, 1952, datums nav zināms. E.Tauriņš (Граубицс 1983).
Ausma, Jl, 1952, 7-Feb (Граубицс 1983).
Saulkrasti, Ri, 1952, 7-Okt (Бриедис 1955).
Ausma, Jl, 1962, 20-Mar (Граубицс 1983). Eksemplārs (M) LU Zooloģijas muzejā (27.03.2006. R.Matrozis).
Birži, Jk, 1996, 22-Jan, 1 jaunā (1g) atrasta beigta ar Vācijas gredzenu (gredzenota kā mazulis ligzdā) (Celmiņš, Baumanis 1998). ®
Zālīte, Ba, 1997, ziema, atrasta beigta (Celmiņš, Baumanis 1998). ®
Pape, Lp, 2002, 19-Okt, 1 noķerta tīklā, pasuga guttata. G.Graubics u.c.
Marijas, Lp, 2003, 8-Mar, 1 atsaucās uz meža pūces ieraksta atskaņošanu pie fermām, kas starp Marijām un Dubeņmuižu (01:30). Noteikta tikai pēc balss, vizuāli

nav redzēta. R.Rekmanis u.c.

Jaunborne, Da, 2003, decembra sākumā 1 tupēja uz statujas galvas zem nojumes pie Jaunbornes katoļu baznīcas. Atpazīta pēc bukleta "Pūces". OFK ziņojumā

noteikšanas pazīmes nav dotas. V.Baranovskis, A.Baranovskis, J.Baranovskis.

Mētriena, Ma, 2003, 13-Dec (un kādas 5 dienas pirms tam), 1 novērota - iespējams pasuga alba (attēlā) "Brīvnieku" māju saimnieks E.Dumpe, A.Avotiņš u.c.
Pape, Lp, 2008, 25-Sep, 1 jaunā (1g) noķerta tīklā ezermalā, pasuga guttata. G.Grandāns u.c.
Rude, Lp, 2008, 15-Okt, 1 jaunā (1g) atrasta beigta ar Vācijas gredzenu (gredzenota kā mazulis ligzdā 5-Jūl-2008 pie Thuringen). Putnu atrada Rudes pamatskolas

skolēni. Latvijas putnu gredzenošanas centra informācija.

Lauteri, Lm, 2008, 3-Nov, 1 jaunā (1g) noķerta tīklā, pasuga guttata. G.Graubics.
Liepupe, Lm, 2009, 2-Jan, 1 noķerta ielidojusī kūtī ar Vācijas gredzenu (gredzenota kā mazulis ligzdā 24-Jūn-2008 pie Dessau-Mosigkau). Ē.Brože. Nākamajā dienā

novārgusi nogādāta Rīgas Zooloģiskajā dārzā, kur nobeidzās naktī uz 4-Jan. Autopsijā noteikta kā M, pasuga guttata (V.Roze).

Pape, Lp, 2015, 29-Okt, 1 noķerta tīklā, pasuga guttata. V.Jaunzemis, A.Jaunzemis, T.Endziņš u.c.

Atradums D kategorijā
Liepāja, 2008, 18-Nov, atrastas atliekas jūrmalas liedagā - jaunais putns (1g, pasuga guttata, foto zemāk). F.Slišāns.

Literatūra un internets

BirdLife International. 2015. Species factsheet: Tyto alba. Retrieved from http://www.birdlife.org on 1st November 2015. Bruce M.D., Christie D.A., Kirwan G.M. 2014. Common Barn-owl Tyto alba. In: del Hoyo J., Elliott A., Sargatal J., Christie D.A. & de Juana E. (eds.) 2014. Handbook of the Birds of the World Alive. Lynx Edicions, Barcelona. (retrieved from http://www.hbw.com/node/54929 on 1st November 2015. Celmiņš A., Baumanis J. 1998. Pārskats par retiem putniem Latvijā 1996.-97.gg. - Putni dabā 8, 2: 1-10. Dabas muzeja kolekcija internetā. 2008. http://www.imuzejs.lv (skatīts 21.09.2008., tagad saite vairs nestrādā). Grosse A. 1939. Ergänzungen zur Wirbeltierfauna Lettlands. Korrespondenzblatt d. Naturf.- Ver. zu Riga 63: 32-38. Snow D.W., Perrins C.M. 1998. The Birds of the Western Palearctic. Concise Edition. Volume 1. Oxford University Press. Бриедис А.К. 1955. Новая граница обитания сипухи в Латвийской ССР. Природа 3: 121. Вилкс К.А. 1953. Колебание численности некоторых видов птиц Латвийской ССР за последние десятилетия. - Перелеты птиц в Европейской части СССР. Сб. докл. орнитол. конф. Рига, 183-195. Граубицс Г. 1983. Птицы Латвии - Территориальное размещение и численность. Под. ред. Я.Виксне, Рига, 125-126. Тауриньш Э.Я., Вилкс К.А. 1949. Список орнитофауны Латвийской ССР. Охрана природы 9: 52-73.

Plīvurpūce Tyto alba guttata. Papē noķerti putni: 20-Okt-2002 (pa kreisi, © Kārlis Millers) un 29-Okt-2015. © A.Jaunzemis.
bkm2008

Plīvurpūce Tyto alba guttata. Pape, 25-Sep-2008, jaunais putns (1g). © Gundega Aizupiete.
bkm

Plīvurpūce Tyto alba guttata. Pape, 25-Sep-2008, jaunais putns (1g). © Gundega Aizupiete.
bkm

Plīvurpūce Tyto alba guttata. Pape, 25-Sep-2008, jaunais putns (1g). © Gundega Aizupiete.
bkmlauteri

Plīvurpūce Tyto alba guttata. Lauteri, Salacgrīvas novads, 3-Nov-2008, jaunais putns (1g). © Ingmārs Līdaka.
bkmliepaja

Plīvurpūce Tyto alba guttata. Liepāja, 18-Nov-2008, atrasta beigta jūrmalā. © Francis Slišāns un Kārlis Millers.

Labots 03 Nov 2016