Par lappuses saturu

Ievadlappuse // Front page in Latvian

Sibīrijas dienvidu daļa no Urāliem līdz Tālajiem Austrumiem, ietverot arī Sahalīnu, Kurīļu salas un Japānu. Daļēji Kazahstānā (N un E), kur areāla mala pagriežas uz dienvidiem skarot Kirgizstānu, Tadžikistānu, Afganistānu un Pakistānu. Tālāk uz E un S visā Ķīnā, Korejas pussalā, gadrīz visā Indijā un SE Āzijā līdz Taivānai, Vjetnamai un Taizemei. Migrējošas ir areāla ziemeļu daļas populācijas. Putni no Sibīrijas, Kazahstānas, Mongolijas, NE Ķīnas un N Japānas pārvietojas ziemot areāla ietvaros Indijā, Ķīnā un citur SE Āzijā. Sešas pasugas (Baptista, Trail, Horblit 1997), no kurām Latvijai tuvākā ir Streptopelia orientalis meena (Rietumsibīrijas dienvidi). Vienīgā Latvijā novērotā putna pasugas piederība nav pārliecinoši nosakāma.

 
Novērošanas vieta

Austrumu ūbele Streptopelia orientalis

Piirumi, Pērnavas apriņķis, Igaunija, 17-Nov-2007, pasuga meena, pirmais šīs sugas novērojums Igaunijā. © Uku Paal.

Latvijā reta ieceļotāja - viens novērojums.

Garums: 30-35 cm, spārnu izpletums: 53-60 cm (Mullarney et al. 1999; Snow, Perrins 1998).

Novērojumi

Saīsinājumi

1. Pape, Lp, 2005, 8-Nov, 1 novērota. A.Celmiņš.

Literatūra un internets

Baptista L.F., Trail P.W., Horblit H.M. 1997. Oriental Turtle-dove Streptopelia orientalis. In: del Hoyo J., Elliott A., Sargatal J., Christie D.A. & de Juana E. (eds.) 2014. Handbook of the Birds of the World Alive. Lynx Edicions, Barcelona. Retrieved from http://www.hbw.com/node/54152 on 5th April 2015. BirdLife International. 2015. Species factsheet: Streptopelia orientalis. Retrieved from http://www.birdlife.org on 5th April 2015. Mullarney K., Svensson L., Zetterström D., Grant P.J. 1999. The most complete field guide to the birds of Britain and Europe. Collins. Snow D.W., Perrins C.M. 1998. The Birds of the Western Palearctic. Concise Edition. Volume 1. Oxford University Press.

Pielikums par pirmo novērojumu

2005. gada 8. novembrī Liepājas rajona Papes ciemā novērota ūbele Streptopelia sp., kura jau sākotnēji tika noteikta kā austrumu ūbele S.orientalis. Laika gaitā tomēr radās šaubas par pareizu noteikšanu, jo grūti pierādīt putna patiesos izmērus. Sākotnējais vizuālais iepaids par izmēriem varēja būt maldinošs. Savukārt citas vizuālās pazīmes - krāsojums un proporcijas - diezgan lielā mērā sedzas ar parasto ūbeli S.turtur.

Notikuma apraksts. Ūbele pamanīta pl. 12:10 tupam uz vada dienvidu pusē no "Dabas mājas" (starp kanālu un bijušo šautuvi). Novērota no aptuveni 120 m attāluma tikai 1 minūti, kuras laikā nofotogrāfēta caur 10x binokli. Drīz pacēlās spārnos un aizlidoja dienvidu virzienā pāri kanālam. Aiz kanāla pagriezās uz jūras pusi un iespējams nolaidās kāpas priežu jaunaudzē. Apsekojot šo vietu vairs nav atrasta. Vēlāk pēcpusdienā apsekots arī Ķoņu ciems tālāk uz dienvidiem, taču bez rezultātiem.

Pazīmes un vizuālā noteikšana. No iegūtajiem attēliem puslīdz kvalitatīvi ir divi (abi pievienoti augstāk, kontrasts un krāsas kā oriģinālā) Pirmajā attēlā putns pagriezis galvu aptuveni pretskatā, otrajā - galva no sāna (tumšais laukums uz krūtīm ir vēja sapūstas spalvas). Par to, ka putns ir ūbele liecina vismaz trīs pazīmes - spārna segspalvu zīmējums (lāsumainais klājums), gaišais astes gals un garās baltās zemastes segspalvas. Diemžēl putna apskate dabā bija ļoti īslaicīga, jo pieejamais laiks tika iztērēts g.k. fotogrāfēšanai. Savukārt par to, ka putns varētu būt autrumu ūbele, rosināja domāt druknais siluets un sākotnējais izmēru vērtējums - putns izskatījās aptuveni mājas baloža Columba livia lielumā (pirmais iespaids pamanot putnu uz vada). Diemžēl ar to vien ir par maz pārliecinošai noteikšanai, jo izmēru vērtējums varēja būt maldinošs.

Vada un troses diametra izmantošana izmēru noteikšanā. Praktiski vienīgā iespēja kā precizēt ūbeles izmērus ir veikt proporcionālu salīdzināšanu ar vadu uz kura tā atradās fotogrāfēšanas brīdī. Vads (un trose, kas to stiprina) pirmo reizi tika izmērīts 2005.g. novembrī (K.Millers) un otro reizi 2006.g. janvārī (A.Celmiņš). Salīdzināšanu sarežģī tas, ka ir divi diametri - vads vijas ap stiprinošo trosi. Saliekot vadu un trosi cieši līdzās, to kopējais platums ir 13 mm (shematiski attēlā pa labi). Attēlā zemāk parādīta salīdzināšanas metodika.

Vispirms piemērotā vietā iezīmētas troses un vada ārmalas (attēlā divas sarkanas paralēlas līnijas - vietā, kur trose un vads atrodas cieši līdzās un viens otru neaizklāj). Vadoties pēc šīm līnijām izgriezts 13 mm "etalons" (sarkans taisnstūris), kas pagriezts parpendikulāri ūbeles garenvirzienam un sakopēts tādā skaitā, lai novietojot "etalonus" vienu pie otra tiktu noklāts viss putna garums no astes līdz galvai.

Parādītajā piemērā putna garumu aizpilda 25 "etaloni" un ūbeles garums varētu būt ap 32,5 cm. Kādas varētu būt iespējamās kļūdas, kas izraisītu izmēru novērtēšanu par lielu?

1. "Etalons" izgriezts par šauru. Izgriežot platāku, ūbele izrādotos mazāka. Pēc Collinsa noteicēja* austrumu ūbeles garums ir 30-35 cm, parastās ūbeles - 25-27 cm. "Etalonu" skaits, kas atbilstu austrumu ūbeles minimālajiem izmēriem, būtu 23, bet parastās ūbeles maksimālajiem izmēriem - 21. Tas nozīmē, ka pat ja "eatalons" būtu vēl mazliet platāks, putna izmēri vienalga būtu austrumu ūbeles diapazonā vai vismaz pārsniegtu parastās ūbeles maksimālos izmērus. Bet kā redzams attēlā, izgriezt vēl platāku "etalonu" gandrīz nav iespējams - trose-vads jau sakrīt ar uzlikto sarkano taisnstūri. Šī iespējamā kļūda ir tiešā saistībā ar zemāk minēto "pikseļu izplūdumu" 5. punktā.

2. "Etaloni" salikti rindā pārāk cieši viens pie otra. Arī šādā gadījumā ūbele izrādītos mazāka. Taču to var praktiski noraidīt, jo sarindošana veikta lielā palielinājumā, nosakot attālumu starp blakus "etaloniem" precīzos pikseļos, un šī distance precīzi ievērota sakārtojot visu rindu (attēla apstrāde veikta programmā "Image Composer").

3. Putna leņķis pret novērotāju un poza. Ūbeles garenvirziens ir praktiski perpendikulārs novērošanas virzienam, jeb mazliet ieslīps (ar galvu tālāk, jo skatīts no zemāka punkta). Tas nerada izmēru pārvērtēšanu, jo savērsums galējos punktus satuvina. Putna poza ir normāla, tas nav izstiepis kaklu vai kā citādi "palielinājis" savu izskatu.

4. Troses-vada leņķis pret novērošanas virzienu. Šajā gadījumā tam nav nozīmes, jo vienalga kādā leņķī trose un vads tiek aplūkoti, to diametra attēls netiek defomēts.

5. Pikseļu izplūdums gar objektu malām un tā ietekmē uz "etalona" platumu. Ja pikseļu izplūdums ir liels, troses-vada diametrs attēlā izkatās platāks un arī "etalons" var tikt izgriezs platāks. Tas savukārt nozīmē, ka putna izmēri var tikt novērtēti par mazu, un putns ir austrumu ūbele. Kā redzams attēlā, objektu malas nav asas, un patieso robežu ir grūti noteikt. Iespējams var diskutēt vai "etalons" pilnībā noklāj troses-vada platumu, un izgrieztais taisnstūris nav par šauru? Ja šādai iebildei ir pamats, tad kā jau minēts augstāk, neliela "etalona" platuma palielināšana vēl nenozīmē, ka izmēri samazinās tik ievērojami, ka sasniedz parastās ūbeles diapazonu. Vai "etalonu" var iezīmēt ievērojami platāku? Šķiet, ka diez vai.

Lai arī izmēru noteikšanas metodika nav pilnībā ideāla, iegūtais rezultāts un iespējamo kļūdu apskats liecina, ka putns visdrīzāk ir austrumu ūbele un balstoties uz šo analīzi tā tiek iekļauta Latvijas putnu sugu sarakstā.

*) Mullarney K., Svensson L., Zetterström D., Grant P.J. 1999. The most complete field guide to the birds of Britain and Europe. Collins. Noteicējā dotais putnu garums ir garums no astes gala līdz knābja galam izstieptam putnam (atliecot galvu atpakaļ). Tas nozīmē, ka šādi mērot ūbeles garums varētu būt vēl par kādiem 0,5 cm lielāks, jeb šajā gadījumā varētu sasniegt 33,0 cm.

Teksts un attēli: Agris Celmiņš.

Labots 29 Jun 2015