Par lappuses saturu

Ievadlappuse // Front page in Latvian

Rietumeiropa, Skandināvija, Somija, Krievijas tundras zona uz austrumiem līdz Taimirai. Ziemo Rietumeiropā, NW Āfrikā, Tuvajos Austrumos, Austrumāfrikā, Arābijas pussalas un Persijas līča piekrastēs. Piecas pasugas (AERC 2003), detalizētāk aprakstītas zemāk.

Pavasarī caurceļo

Vasarā nelielā skaitā jūrā un gar piekrasti

Rudenī caurceļo

Reti ziemas mēnešos gar piekrasti, atzīmēts Rīgas HES - Getliņu rajons

Baltijas reņģu kaija Larus fuscus fuscus

Mangaļsala, Rīga, 20-Jūl-2015. © Igors Deņisovs.

Latvijā sastopama tikai ceļošanas laikā vai nelielā skaitā vasarā, kad pie mums uzturas neligzdojoši putni. Vairāk gar jūras piekrasti (sevišķi Rīgas jūras līcī), bet ne reti arī iekšzemē. Migrācijas virziens ir uz/no dienvidiem, tādēļ ceļo arī pa iekšzemi. Novērojumu skaits iekšzemē tomēr ir salīdzinoši neliels, jo kaijas cenšas šķērsot sauszemi tranzītā bez kavēšanās. Salīdzinot ar citām kaijām, sastopama ievērojami mazākā skaitā par kajaku un sudrabkaiju. Ziemo reti vai pat ļoti reti. Domājams, ka liela daļa no ziņojumiem par ziemošanu ir kļūdaini, un M.Strazda u.c. (1994) norādītais ziemotāju skaits (100-2000) ir ievērojami pārspīlēts.

Garums: 52-64 cm, spārnu izpletums: 135-150 cm (Snow, Perrins 1998).

Novērojumi

Saīsinājumi

Agrākie migrantu novērojumi pavasarī
Akmeņrags, Lp, 14-Mar-2012, 2 ad - S. K.Millers.
Getliņu izgāztuve, Ri, 19-Mar-2005, 1 ad novērota līdz 22-Mar katru dienu (varbūt arī ziemotāja). E.Fritze.
Ziemupe, Lp, 20-Mar-2014, 1 ad - N. R.Rekmanis.
Skultes osta, Ri, 21-Mar-2008, 1 ad. A.Klepers.

Pavasara migrācijas uzskaišu piemēri vienā dienā
Pape, Lp, 15-Apr-2006, 65-N piecās stundās. K.Millers.

Skaits pavasarī
Irbes jūras šaurums, 29-Apr-2011, ap 60 uzturas lokāli virs sēkļa Irbes šauruma W pusē. R.Matrozis (Dabasdati).
Getliņi, Ri, 21-Apr-2017, vismaz 50 (t.sk. 45-50 reņģu kaijas fuscus un vismaz 4 tundras kaijas heuglini). U.Piterāns, R.Rekmanis.
Daugavpils, 12-Apr-2013, 27 ad Daugavā uz ledus. A.Erts.

Rudens migrācijas uzskaišu piemēri vienā dienā
Pape, Lp, 18-Sep-2010, 413-S, t.sk. 394 ad un 19 jaunās; uzskaite 5 st. 30 min (08:00-13:30). S. M.Bruun, M.Koivula, K.Millers, J.Hannu, S.Jokinen.
Pape, Lp, 15-Sep-2005, 394-S, g.k. ad., t.sk. 1 L.f.intermedius (vēl 7-N); uzskaite 9 stundas. K.Millers.
Pape, Lp, 30-Sep-1996, 313 ad un vēl kādas 10 jaunās; uzskaite 2 stundas. A.Celmiņš.
Pape, Lp, 2-Okt-2001, 199 ad uzskaitītas dienas laikā. V.Roze.
Pape, Lp, 22-Sep-2004, 187 ad uzskaitītas 9 stundās. V.Roze.
Pape, Lp, 2-Okt-1999, 144, t.sk. 114 ad, 2 imm un 28 jaunās; uzskaite 3 st. 30 min. A.Celmiņš.

Vēlākie migrantu novērojumi rudenī* (migrācijā vai iekšzemes apstāšanās vietās)
Ziemupe, Lp, 17-Nov-2013, 1 jaunais putns (1g) - N. R.Rekmanis.
Sātiņi, Sa, 4-Nov-2012, 1 jaunais putns (1g) Grebūtniekā. M.Jaunzemis, K.Millers (uzturējās kopš 31-Okt. J.Jansons).
Pape, Lp, 3-Nov-1996, 1 jaunais putns (1g) - N virs kāpas. A.Celmiņš.
Pape, Lp, 3-Nov-1999, 1 ad - N, stipri bojātā tērpā (varbūt nepieaudzis putns imm). A.Celmiņš, M.Jaunzemis.

Vēli lokālu putnu novērojumi rudens mēnešos pēc 1-Nov* (potenciāli ziemotāji ostās, grīvās, izgāztuvēs un pie Rīgas HES)
Mangaļsala, Rp, 3-Nov-2012, 1 jaunais putns (1g) fotografēts; domājams viens no 2 jaunajiem putniem, kas šeit uzturējas 31-Okt (abi novērojumi I.Deņisovs);

otrs putns (acīmredzot no diviem minētajiem) atrasts beigts uz Daugavgrīvas mola 3-Nov. U.Piterāns (Dabasdati).

Daugavgrīva, Rp, 1-Nov-2013, 1 jaunais putns (1g) uzturas lokāli. E.Smislovs, V.Smislovs (Dabasdati); iespējams tas pats putns Mangaļsalā 3-Nov. I.Deņisovs.
Liepājas osta, 2-6-Nov-2013, 1 jaunais putns (1g). J.Jansons, K.Millers.
Mangaļsala, Rp, 6-Nov-2013, 1 jaunais putns (1g) uzturas kopš 3-Okt (salīdzinātas fotogrāfijas). I.Deņisovs.
Engure, Tu, 7-Nov-2013, 1 jaunais putns (1g) ostā. U.Piterāns (Dabasdati).
Kolka, Ta, 8-10-Nov-2013, 1 jaunais putns (1g) ostā. U.Piterāns, G.Grandāns.
Liepājas osta, 10-Nov-2013, vismaz 2 jaunie putni (1g) pie S mola. J.Jansons u.c.; 1 jaunais putns uzturas ostā vismaz kopš 2-Nov. J.Jansons, K.Millers.
Grobiņas apkārtne, Lp, 10-Nov-2013, 2 jaunie putni (1g), iespējams pie izgāztuves. R.Rekmanis.
Rīgas HES, 12-Nov-2013, 1 jaunais putns (1g) HES ūdenskrātuvē. U.Piterāns.
Getliņu izgāztuve, Ri, 22-Nov-2014, vismaz 3 (varbūt 5) 1g izgāztuvē. U.Piterāns, G.Grandāns (Dabasdati).

Novērojumi ziemas mēnešos*
Dārziņu atteka, Ri, 1-Jan-1993, 1 ad stāvēja attekā uz ledus. A.Celmiņš.
Klapkalnciems - Ragaciems, Tu, 11-Dec-1993, 2 šajā posmā (vecums nav zināms). A.Kuročkins.
Rīgas HES, 14-Jan-1994, 1 imm (4g) Daugavā pie Dārziņiem. R.Matrozis.
Rīgas HES, 12-Feb-1994, 1 imm (3g) Daugavā pie Dārziņiem. R.Matrozis.
Daugavgrīva, Rp, 9-Dec-2001, 1 ad pārlidoja pāri pie mola. M.Strazds.
Getliņu izgāztuve, Ri, 18-Dec-2011, 1 subad (iespējams 4g) fotografēta. K.Millers.
Liepāja, 21-Dec-2011, 1 jaunais putns (1g) fotografēts. A.Mankus.
Liepājas osta, 2-Dec-2012, 1 jaunais putns (1g) fotografēts pie N mola. J.Jansons, M.Jaunzemis, A.Mankus.
Kolka, Ta, 21-Dec-2013, 1 ad L.f.fuscus kopā ar dažām sudrabkaijām L.argentatus un 3 melnspārnu kaijām L.marinus atlidoja no jūras un riņķoja ilgāku laiku ap ragu.

V.Vintulis (Dabasdati).

Pentuļu izgāztuve, Ve, 21-Dec-2014, 2 jaunie putni (1g). A.Klepers, M.Tīrums.
Akmeņrags, Lp, 27-Dec-2014, 1 ad  - S. K.Millers, I.Grīnerte.
Liepājas ez., 28-Dec-2014, 1 ad ezerā uz ledus pie Ezerkrasta putnu torņa. K.Millers, I.Grīnerte.
Liepāja, 4-Jan-2015, 1 jaunais putns (2g) applūdušajā Ezerkrasta pļavā pie putnu torņa. U.Piterāns, R.Rekmanis.
Akmeņrags, Lp, 13-Dec-2015, 1 jaunais putns (1g) - S. R.Rekmanis.
Pāvilosta, Lp, 13-Dec-2015, 1 jaunais putns (1g) lokāli. R.Rekmanis.

*) Ar foto vai tikai tie novērojumi, kuriem ir ziņas par novērošanas apstākļiem un novērotājam ir pieredze ar kaijām.

Literatūra un internets

AERC TAC. 2003. AERC TAC's Taxonomic Recommendations. Online version: http://www.aerc.eu/tac.html. BirdLife International. 2015. Species factsheet: Larus fuscus. Retrieved from http://www.birdlife.org on 31st May 2015. Eskelin T., Pursiainen J. 1998. The status of 'Lesser Black-backed Gulls' of heuglini, graellsii and intermedius type in Finland. Alula 4, 2: 42-54. Mullarney K., Svensson L., Zetterström D., Grant P.J. 1999. The most complete field guide to the birds of Britain and Europe. Collins. Rauste V. 1999. Kennzeichen und Mauser von "Baltischen Heringsmöwen" Larus [fuscus] fuscus und "Tundramöwen" L.[fuscus] heuglini. Teil II. Limicola 13, 4: 153-188. Snow D.W., Perrins C.M. 1998. The Birds of the Western Palearctic. Concise Edition. Volume 1. Oxford University Press. Strazds M., Priednieks J., Vāveriņš G. 1994. Latvijas putnu skaits. - Putni dabā 4: 3-18.

-

Baltijas reņģu kaija Larus fuscus fuscus. Getliņu izgāztuve, Stopiņu novads, 23-Apr-2005. © Dmitrijs Boiko.
bkm

Baltijas reņģu kaija Larus fuscus fuscus. Getliņu izgāztuve, Stopiņu novads, 23-Apr-2013. © Igors Deņisovs.
bkm

Baltijas reņģu kaija Larus fuscus fuscus. Getliņu izgāztuve, Stopiņu novads, 23-Apr-2013, maza izmēra putns ar oranžām kājām. © Igors Deņisovs.
bkm

Baltijas reņģu kaija Larus fuscus fuscus. Mangaļsala, Rīga, 24-Jūn-2009. © Igors Deņisovs.
bkm

Baltijas reņģu kaija Larus fuscus fuscus. Getliņu izgāztuve, Stopiņu novads, 28-Aug-2013, nepieaudzis putns (subad, 4g). © Igors Deņisovs.
Kaijai ir krāsainais gredzens (sarkans CP37). Gredzenota kolonijā kā mazulis 5-Jūl-2010 netālu no Tamperes Somijā.
bkm

Baltijas reņģu kaija Larus fuscus fuscus. Getliņu izgāztuve, Stopiņu novads, 16-Sep-2013, nepieaudzis putns (3g). © Igors Deņisovs.
Kaija gredzenota kolonijā kā mazulis 30-Jūn-2011 netālu no Tamperes Somijā (C78N).
bkm

Baltijas reņģu kaija Larus fuscus fuscus. Mangaļsala, Rīga, 24-Apr-2010. © Igors Deņisovs.
bkm

Baltijas reņģu kaija Larus fuscus fuscus. Somu jūras līcis pie Helsinkiem, Somija, 25-Mai-2012. © Oļegs Miziņenko.
bkm

Baltijas reņģu kaija Larus fuscus fuscus. Stokholma, Zviedrija, 26-Jūn-2012. © Igors Deņisovs.
bkm

Baltijas reņģu kaija Larus fuscus fuscus. Daugavgrīvas mols, Rīga, 7-Jūl-2015. © Oļegs Miziņenko.
bkm

Baltijas reņģu kaija Larus fuscus fuscus. Vecmīlgrāvis, Rīga, 22-Jūl-2015. © Igors Deņisovs.
bkm

Baltijas reņģu kaija Larus fuscus fuscus. Akmeņrags, 8-Sep-2012. © Jānis Jansons.
bkm

Baltijas reņģu kaija Larus fuscus fuscus. Akmeņrags, Pāvilostas novads, 4-Okt-2008. © Aleksejs Kuročkins.
bkm

Reņģu kaija Larus fuscus. Getliņu izgāztuve, Stopiņu novads, 28-Aug-2013, jaunais putns (1g). © Igors Deņisovs.
bkm

Reņģu kaija Larus fuscus. Getliņu izgāztuve, Stopiņu novads, 28-Aug-2013, jaunais putns (1g), cits īpatnis nekā attēlā augstāk. © Igors Deņisovs.
bkm

Reņģu kaija Larus fuscus. Getliņu izgāztuve, Stopiņu novads, 16-Sep-2013, jaunais putns (1g). © Igors Deņisovs.
Kaija gredzenota kolonijā kā mazulis 28-Jūn-2013 Somijā (C7C2).
bkm

Reņģu kaija Larus fuscus. Getliņu izgāztuve, Stopiņu novads, 16-Sep-2013, jaunais putns (1g). © Igors Deņisovs.
Kaija gredzenota kolonijā kā mazulis 28-Jūn-2013 Somijā (C7C2).
bkm

Reņģu kaija Larus fuscus. Mangaļsala, Rīga, 20-Sep-2012, jaunais putns (1g). © Igors Deņisovs.
bkm

Reņģu kaija Larus fuscus. Getliņu izgāztuve, Stopiņu novads, 16-Okt-2004, jaunais putns (1g). © Ruslans Matrozis.
bkm

Reņģu kaija Larus fuscus. Sātiņi, Saldus novads, 31-Okt-2012, jaunais putns (1g). © Jānis Jansons.
bkm

Reņģu kaija Larus fuscus. Rīgā, kanālmalā pie Centrāltirgus, 5-Nov-2011, jaunais putns (1g). © Aleksejs Kuročkins.
bkm

Reņģu kaija Larus fuscus. Rīgā, kanālmalā pie Centrāltirgus, 5-Nov-2011, jaunais putns (1g). © Aleksejs Kuročkins.
bkm

Reņģu kaija Larus fuscus. Liepājā pie ostas ziemeļu mola, 2-Dec-2012, jaunais putns (1g). © Ainars Mankus.
bkm

Reņģu kaija Larus fuscus. Getliņu izgāztuve, Stopiņu novads, 16-Sep-2013, jaunais putns (1g). © Igors Deņisovs.
Kaijai ir krāsainais gredzens (sarkans C7C2). Gredzenota kolonijā kā mazulis 28-Jūn-2013 Somijā.
bkm

Reņģu kaija Larus fuscus. Getliņu izgāztuve, Stopiņu novads, 16-Sep-2013, jaunais putns (1g). © Igors Deņisovs.
Kaija gredzenota kolonijā kā mazulis 28-Jūn-2013 Somijā (C7C2).
bkm

Reņģu kaija Larus fuscus. Mangaļsala, Rīga, 19-Sep-2012, jaunais putns (1g). © Igors Deņisovs.
bkm

Reņģu kaija Larus fuscus. Mangaļsala, Rīga, 20-Sep-2012, jaunais putns (1g). © Igors Deņisovs.
bkm

Reņģu kaija Larus fuscus. Pie Rūjas ietekas jūrā, Ventspils novads, 1-Okt-2016, jaunais putns (1g). © Igors Deņisovs.
bkm

Reņģu kaija Larus fuscus. Mangaļsala, Rīga, 3-Okt-2013, jaunais putns (1g). © Igors Deņisovs.
bkm

Reņģu kaija Larus fuscus. Akmeņrags, Pāvilostas novads, 7-Okt-2012, jaunais putns (1g). © Jānis Jansons.
bkm

Reņģu kaija Larus fuscus. Rīgā, kanālmalā pie Centrāltirgus, 5-Nov-2011, jaunais putns (1g). © Aleksejs Kuročkins.
bkm

Reņģu kaija Larus fuscus. Liepāja, 10-Nov-2013, jaunais putns (1g). © Ainars Mankus.
bkm

Reņģu kaija Larus fuscus. Liepāja, 21-Dec-2011, jaunais putns (1g). © Ainars Mankus.
bkm

Reņģu kaija Larus fuscus. Akmeņrags, Pāvilostas novads, 25-Mai-2015, jaunais putns (2g). © Jānis Jansons.
bkm

Reņģu kaija Larus fuscus. Akmeņrags, Pāvilostas novads, 25-Mai-2015, jaunais putns (2g). © Jānis Jansons.
bkm

Reņģu kaija Larus fuscus. Mangaļsala, Rīga, 30-Mai-2014, jaunais putns (2g). © Igors Deņisovs.
bkm

Reņģu kaija Larus fuscus. Akmeņrags, 8-Sep-2012, nepieaudzis putns (2g). © Jānis Jansons.
bkm

Baltijas reņģu kaija Larus fuscus fuscus. Getliņu izgāztuve, Stopiņu novads, 16-Sep-2013, nepieaudzis putns (3g). © Igors Deņisovs.
Kaijai ir krāsainais gredzens (dzeltens C78N). Gredzenota kolonijā kā mazulis 30-Jūn-2011 netālu no Tamperes Somijā.
bkm

Baltijas reņģu kaija Larus fuscus fuscus. Kolka, 3-Mai-2010, nepieaudzis putns (3g-4g?). © Edgars Lediņš.
bkm

Baltijas reņģu kaija Larus fuscus fuscus. Stokholma, Zviedrija, 26-Jūn-2012, nepieaudzis putns (3g-4g?). © Igors Deņisovs.
bkm

Baltijas reņģu kaija Larus fuscus fuscus. Mangaļsala, Rīga, 14-Jūl-2015, nepieaudzis putns (3g-4g?). © Igors Deņisovs.
bkm

Baltijas reņģu kaija Larus fuscus fuscus. Užavas bāka, Ventspils novads, 11-Aug-2012, nepieaudzis putns (3g-4g?), garākā lidspalva veca
nenomainīta, nelieli raibumi uz galvas un kakla. © Jānis Jansons.
bkm

Baltijas reņģu kaija Larus fuscus fuscus. Getliņu izgāztuve, Stopiņu novads, 28-Aug-2013, nepieaudzis putns (4g). © Igors Deņisovs.
Kaijai ir krāsainais gredzens (sarkans CP37). Gredzenota kolonijā kā mazulis 5-Jūl-2010 netālu no Tamperes Somijā.

REŅĢU KAIJAS PASUGAS

Līdz pat nesenam laikam Latvijā nav bijis lielas intereses par reņģu kaijas pasugām - par to, vai pie mums sastopami arī atšķirīgi putni, kas varētu būt ieceļojuši no rietumiem vai austrumiem? Nebūtu jāšaubās, ka šādas kaijas Latvijā tomēr ieceļo. Pie mums reāli varētu būt sastopamas četras reņģu kaijas pasugas: Baltijas reņģu kaija Larus fuscus fuscus, tundras kaija Larus fuscus heuglini, Skandināvijas reņģu kaija Larus fuscus intermedius un Rietumu reņģu kaija Larus fuscus graellsii. Zemāk dots īss minēto pasugu raksturojums (tikai pieaugušie putni, izmantojot avotus: AERC 2003; Eskelin, Pursiainen 1998; Rauste 1999; Mullarney et al. 1999). Pieminēta arī piektā pasuga - stepes kaija Larus fuscus barabensis, taču tās ieceļošana Latvijā ir vismazāk ticama.

Baltijas reņģu kaija Larus fuscus fuscus. Kā ligzdotāja izplatīta Baltijas jūras ziemeļu daļā, Norvēģijas ziemeļos, Somijā un Krievijas ziemeļrietumos. Mugurpuse izteikti koši melna vai brūngan-melna. Visām pārējām pasugām mugurpuse ir nedaudz vai pat izteikti gaišāka. Salīdzinoši slaidākā par citām pasugām (atskaitot intermedius), ar šauriem spārniem, ne parāk masīvu knābi un noapaļotāku galvas formu. Tālais migrants. Ziemo Tuvajos Austrumos un Austrumāfrikas piekrastē.

Skandināvijas reņģu kaija Larus fuscus intermedius. Kā ligzdotāja izplatīta Skandināvijas dienvidrietumos - Dānijā, Norvēģijas un Zviedrijas dienvidu daļā. Mugurpuse gaišāka nekā nominālajai pasugai, bet tumšāka nekā Rietumu reņģu kaijai L.f.graellsii. Krāsojuma variāciju dēļ droša noteikšana ārpus ligzdošanas vietām pēc mugurpuses krāsojuma bieži vien problemātiska vai pat neiespējama. Pieaugušajiem putniem var izmantot lidspalvu maiņas termiņu atšķirības, bet tas šeit nav detalizēti apskatīts. Ne reti pārziemo Rietumeiropā un tālāk uz dienvidiem līdz Rietumāfrikai.

Skandināvijas reņģu kaija Larus fuscus intermedius. Bodø, Norvēģija, 30-Jūn-2012. © Igors Deņisovs.
bkm

Divas Skandināvijas reņģu kaijas Larus fuscus intermedius un viena Baltijas reņģu kaija Larus fuscus fuscus (vidū). Stokholma, Zviedrija,
21-Aug-2008. © Aleksejs Kuročkins.
bkm

Iespējama Skandināvijas reņģu kaija Larus fuscus intermedius. Portugāle, Lisabonas osta, 2-Mar-2007, pieaugušais putns vēl daļējā ziemas tērpā.
Pēc fotografēšanas vietas varētu būt rietumu reņģu kaija Larus fuscus graellsii, taču mugurpuse pārāk tumša šai pasugai, drīzāk Skandināvijas reņģu
kaija migrācijā. © Andris Klepers.

Rietumu reņģu kaija Larus fuscus graellsii. Kā ligzdotāja izplatīta Rietumeiropā un Islandē. Gaiša pasuga, kurai primāro lidspalvu melnās zonas skaidri kontrastē ar tumši pelēko mugurpusi. Druknāka par Baltijas un Skandināvijas reņģu kaijām, masīvāku knābi. Ļoti līdzīga tundras kaijai (skat. zemāk), un gadījumos, kad šādi putni novēroti ārpus normālajām ligzdošanas vai ziemošanas vietām, atšķiršana ir problemātiska. Ziemo uz dienvidiem no ligzdošanas areāla līdz Rietumāfrikas krastiem.

Rietumu reņģu kaija Larus fuscus graellsii. North Berwick, Skotija, 31-Mai-2011. © Igors Deņisovs.
bkm

Rietumu reņģu kaija Larus fuscus graellsii. Edinburga, Skotija, 9-Aug-2009. © Igors Deņisovs.
bkm

Rietumu reņģu kaija Larus fuscus graellsii. North Berwick, Skotija, 31-Mai-2011, jaunais putns (2g). © Igors Deņisovs.
bkm

Rietumu reņģu kaija Larus fuscus graellsii. North Berwick, Skotija, 11-Aug-2009, jaunais putns (1g). © Igors Deņisovs.
bkm

Rietumu reņģu kaija Larus fuscus graellsii. Edinburga, Skotija, 1-Jūn-2011, nepieaudzis putns (subad). © Igors Deņisovs.
Tundras kaija Larus fuscus heuglini. Kā ligzdotāja izplatīta Krievijas tundras zonā no Kolas pussalas tālāk uz austrumiem līdz Taimirai. Mugurpuses krāsojums kā rietumu reņģu kaijai vai mazliet tumšāks, bet tikai pēc mugurpuses vienu atsevišķu īpatni atšķirt no graellsii ir ļoti grūti, īpaši pavasarī. Var izmantot niansētas atšķirības lidspalvu krāsojumā un spalvu maiņā (par to sīkāk skat., minēto literatūru). Lai tundras kaiju atšķirtu no Baltijas un Skandināvijas reņģu kaijām, var izmantot arī izmērus un strukturālas atšķirības. Tundras kaija ir samērā liela kaija (izmēros caurmērā nedaudz lielāka par Baltijas reņģu kaiju), ar pagaru kaklu, knābi un garām kājām. Ziemo Persijas līča rajonā un gar Austrumāfrikas krastiem.

Pavasarī nelielā skaitā caurceļo

Vasarā nav sastopama

Rudenī nelielā skaitā caurceļo

Ziemā nav sastopama

Latvijā pavasara un rudens migrāciju laikā caurceļojošo tundras kaiju skaits varētu būt mērāms dažos simtos. Līdz šim atpazīto īpatņu skaits tomēr ir niecīgs - praktiski tikai daži desmiti īpatņu. Tas skaidrojams ar vairākiem iemesliem: 1) ne īpaši vieglo noteikšanu, īpaši atšķiršanu no rietumu reņģu kaijas; 2) uzturēšanos reti apmeklētās vietās (izgāztuvēs); 3) caurceļošanu g.k. valsts austrumu daļā, kur maz aktīvu novērotāju; 4) nelielo kaiju pazinēju/interesentu skaitu valstī. Atpazīšanu netieši sekmē izplatības atšķirības. Latvija potenciāli atrodas tundras kaijas caurceļošanas zonā, precīzāk - šīs zonas rietumu perifērijā. Savukārt rietumu reņģu kaija šeit varētu tikai nejauši ieklejot no Baltijas jūras puses, jo tās migrācijas trase Baltiju neskar. Runājot par pavasari, jānorāda, ka jau aprīlī rietumu reņģu kaijām ir jāatrodas savās ligzdošanas vietas, un to parādīšanās Baltijā lielākā skaitā nav reāli ticama. Runa varētu būt par vientuļiem klejojošiem putniem, ne vairāk. Turpretīm tundras kaijas ligzdošanu ziemeļos sāk vēlāk, un, piemēram, 10-15 "gaišu" reņģu kaiju novērošana pavasarī Latvijā vienuviet (īpaši caurceļošanas maksimuma laikā aprīlī) stingri liecina, ka tām jābūt tundras kaijām. Zemāk pievienoti daži attēli, kas iegūti Getliņu izgāztuvē 2009. gada aprīlī, kad tur vienlaicīgi uzturējās līdz 10-15 šādas kaijas, un to pasugas piederība nerada šaubas, t.sk. izvērtējot vizuālās pazīmes. Pievienoti arī kādā nepieauguša putna attēli no 2008. gada augusta (pasugas piederība pēc Chris Gibbins pamatojuma). Pirms 2008. gada "gaišo" renģu kaiju novērojumi nav detalizēti sašķiroti un tie uzskaitīti atsevišķi šīs lappuses lejasdaļā. Vismaz viena liela daļa no šiem putniem arī varētu būt tundras kaijas. Jāpiezīmē, ka sākot ar 2006. gada 1. maiju šādu novērojumu uzskaite lappusē ierobežota, publicējot tikai tos novērojumie, kuriem ir kvalitatīvi tuvplāna foto. Laika posmā līdz 2008. gada augustam šādi labi pamatoti novērojumi nav zināmi.

Tundras kaija Larus fuscus heuglini. Getliņu izgāztuve, Stopiņu novads, 10-Apr-2009, pieaugušais putns, pasugas noteikšana pēc autora un C.Gibbinsa vērtējuma.
© Aleksejs Kuročkins.
bkm

Tundras kaija Larus fuscus heuglini. Getliņu izgāztuve, Stopiņu novads, 13-Apr-2013, pieaugušais putns. © Edgars Lediņš.
bkm

Tundras kaija Larus fuscus heuglini. Getliņu izgāztuve, Stopiņu novads, 14-Apr-2009, pieaugušais putns, pasugas noteikšana pēc autora un iespējams arī
C.Gibbinsa vērtējuma. © Kārlis Millers.
bkm

Tundras kaija Larus fuscus heuglini. Getliņu izgāztuve, Stopiņu novads, 14-Apr-2009, pieaugušais putns, pasugas noteikšana pēc autora un iespējams arī
C.Gibbinsa vērtējuma. © Kārlis Millers.
bkm

Tundras kaija Larus fuscus heuglini. Getliņu izgāztuve, Stopiņu novads, 17-Apr-2016 (1. putns). © Igors Deņisovs.
bkm

Tundras kaija Larus fuscus heuglini. Getliņu izgāztuve, Stopiņu novads, 17-Apr-2016 (2. putns). © Igors Deņisovs.
bkm

Tundras kaija Larus fuscus heuglini. Getliņu izgāztuve, Stopiņu novads, 10-Apr-2009, nepieaudzis putns (3g), pasugas noteikšana pēc autora un C.Gibbinsa
vērtējuma. © Aleksejs Kuročkins.
bkm

Tundras kaija Larus fuscus heuglini. Getliņu izgāztuve, Stopiņu novads, 10-Apr-2009, nepieaudzis putns (3g), pasugas noteikšana pēc autora un
C.Gibbinsa vērtējuma. Tas pats putns attēlā zemāk. © Oļegs Miziņenko.
bkm

Tundras kaija Larus fuscus heuglini. Getliņu izgāztuve, Stopiņu novads, 10-Apr-2009, nepieaudzis putns (3g), pasugas noteikšana pēc autora un
C.Gibbinsa vērtējuma. Tas pats putns attēlā augstāk. © Oļegs Miziņenko.
bkm

Tundras kaija Larus fuscus heuglini. Getliņu izgāztuve, Stopiņu novads, 16-Sep-2013, nepieaudzis putns (3g), domājams pasuga heuglini. Tas pats putns
attēlā zemāk. © Igors Deņisovs.
bkm

Tundras kaija Larus fuscus heuglini. Getliņu izgāztuve, Stopiņu novads, 16-Sep-2013, nepieaudzis putns (3g), domājams pasuga heuglini. Tas pats putns
attēlā augstāk. © Igors Deņisovs.
bkm

Tundras kaija Larus fuscus heuglini. Getliņu izgāztuve, Stopiņu novads, 17-Aug-2008, nepieaudzis putns (2g), pasuga pēc autora vērtējuma.
© Chris Gibbins (http://chrisgibbins-gullsbirds.blogspot.com).
bkm

Tundras kaija Larus fuscus heuglini. Getliņu izgāztuve, Stopiņu novads, 17-Aug-2008, nepieaudzis putns (2g), pasuga pēc autora vērtējuma.
© Chris Gibbins (http://chrisgibbins-gullsbirds.blogspot.com).
bkm

Tundras kaija Larus fuscus heuglini. Getliņu izgāztuve, Stopiņu novads, 17-Aug-2008, nepieaudzis putns (2g), pasuga pēc autora vērtējuma.
© Chris Gibbins (http://chrisgibbins-gullsbirds.blogspot.com).

Stepes kaija Larus fuscus barabensis. Apdzīvo Centrālāzijas stepes, ziemo dienvidrietumu Āzijā. Radniecīga un līdzīga tundras kaijai.

Reņģu kaiju pasugu atšķiršana prasa labas zināšanas un pieredzi. Ir zināmi vairāki gadījumi, kad Latvijā novērotas "reņģu kaijas ar gaišām mugurām". Iespējams, tās varēja būt tundras kaijas (sevišķi, ja novērojums bijis Latvijas austrumu daļā), bet reālas ieceļotājas var būt arī Skandināvijas un rietumu reņģu kaijas. Ja pieredze ar šīm pasugām ir limitēta vai nav vispār, tad tikai detalizēta putna izpēte labos novērošanas apstākļos var atrisināt šo noteikšanas problēmu.

Citi netipisku reņģu kaiju novērošanas gadījumi pirms 2008. gada (graellsii/intermedius/heuglini)
Pape, Lp, 1991, 22-Apr, 1 ad - N. V.Roze, A.Celmiņš.
Nagļi, Re, 1992, 26-Apr, 1 ad. J.Baumanis.
Pape, Lp, 1999, 28-Aug, 1 ad vērtēta kā heuglini (pēc pilnīgi baltas galvas). V.Roze, J.Kazubiernis.
Kolka, Ta, 2000, 19-Apr, 1 imm (3g-4g). A.Celmiņš, M.Jaunzemis.
Mērsrags, Ta, 2000, 2-Aug, 3 imm (iesp. 2g). A.Celmiņš, V.Roze.
Kolka, Ta, 2001, 8-Mai, 1 imm (4g). A.Celmiņš.
Kolka, Ta, 2001, 10-Mai, 2 ad - E (ar 3 min atstarpi). T.W.Johansen, A.Celmiņš.
Pape, Lp, 2001, 2-Okt, 2 ad - S. V.Roze, M.Jaunzemis.
Svētes grīva, Jl, 2002, 14-Apr, 1 ad (graellsii/heuglini). V.Ādamsons, G.Graubics, E.Lediņš.
bkm

Kaņieris, 2004, ap 10-Jūn, 1 ad (graellsii/heuglini) atrasta beigta sudrabkaiju kolonijā. A.Laubergs u.c. (divi foto augstāk, © Agris Celmiņš).
bkm

Getliņu izgāztuve, Stopiņu novads, 2005, 23-Apr, 3 ad (graellsii/heuglini). D.Boiko, R.Matrozis, K.Funts, A.Klepers. Iespējams tās pašas (bet tikai divas)
turpat 25.04. novēroja K.Millers, un vienu 26.04. M.Tīrums. Šie putni trijos attēlos augstāk: 1. attēlā pa kreisi 23.04. (© R.Matrozis), 2. attēlā pa labi un
3. attēlā viens un tas pats putns 25.04. © Kārlis Millers.

Pape, 2005, 15-Sep, 1 ad - S (intermedius) kopā ar Baltijas reņģu kaijām (foto nav). K.Millers.
bkm

Getliņu izgāztuve, Stopiņu novads, 2005, 22-Okt, 1 ad (vai subad) izgāztuvē (graellsii/heuglini). Galvas un kakla svītrojums drīzāk var liecināt par greallsii.
K.Funts, R.Matrozis (abi attēli © Ruslans Matrozis).
bkm

Getliņu izgāztuve, Stopiņu novads, 2006, 24-Mar, 1 ad (graellsii/heuglini) izgāztuvē. Galvas un kakla svītrojums drīzāk var liecināt par greallsii.
© Eddie Fritze.
bkm

Getliņu izgāztuve, Stopiņu novads, 2006, 10-Apr, 1 ad (graellsii/heuglini) izgāztuvē. E.Fritze, M.Kilups, A.Klepers, M.Tīrums (foto augstāk © Andris Klepers).
Demenes izgāztuve, Daugavpils novads, 2006, 13-14-Apr, 1 ad (graellsii/heuglini) izgāztuvē, turējās pārī arī reņģu kaiju L.f.fuscus (foto nav). E.Fritze.
Getliņu izgāztuve, Stopiņu novads, 2006, 15-Apr, 1 ad (graellsii/heuglini) izgāztuvē (foto nav). E.Fritze.
Vecdaugava, Rīga, 2006, 16-Apr, 1 ad (graellsii/heuglini), ir tāls foto, šeit nav publicēts. I.Deņisovs.
bkm

Getliņu izgāztuve, Stopiņu novads, 2006, 20-Apr, vismaz 3 ad (graellsii/heuglini) izgāztuvē. Attēlā mazākais īpatnis, divas citas bija lielākas, tuvāk
sudrabkaijas izmēriem. © Agris Celmiņš.
bkm

Getliņu izgāztuve, Stopiņu novads, 2010, 27-Apr, nepieaudzis putns (3g). Pēc C.Gibbinsa (http://chrisgibbins-gullsbirds.blogspot.com) vērtējuma, ka dots
e-pasta vēstulē Oļegam Miziņenko (Alekseja Kuročkina pārsūtīts teksts), šis putns drīzāk piederīgs rietumu pasugai graellsii (abi attēli © Aleksejs Kuročkins).

NB. Sākot ar 2006.g. 1. maiju šādu novērojumu uzskaite tiek ierobežota. Turpmāk tiek publicēti tikai tie novērojumie, kuriem ir kvalitatīvi tuvplāna foto. Novērojumi bez attēliem (vai tie ir tāli un slikti vērtējami) šeit vairs netiek uzskaitīti.

Labots 25 Apr 2017